pretrunīgs
pretrunīgs -ais; s. -a, -ā
pretrunīgi apst.
1.filoz. Tāds, kam piemīt pretruna1, pretstatu attieksme.
PiemēriTelpa un laiks ir pretrunīgi, Šis pretrunīgums izriet no matērijas un kustības pretrunīguma.
- Telpa un laiks ir pretrunīgi, Šis pretrunīgums izriet no matērijas un kustības pretrunīguma.
2.Tāds, kam piemīt pretruna2.
PiemēriPretrunīgs raksturojums.
- Pretrunīgs raksturojums.
- Pretrunīgi secinājumi.
- Pretrunīgas liecības.
- ..atsauksmes [par izrādi] bija stipri pretrunīgas - gan sajūsma, gan auksta nolieguma duša.
- ..laiks rādījās šaubīgs, sinoptiķi deva pretrunīgas prognozes.
- Grenlandes pirmatklājēju liktenis tīts vēstures miglā, un tāpēc vēl šobaltdien šis temats ir daudzu pretrunīgu teoriju pamatā.
2.1.Tāds, kura izturēšanās veidā, rīcībā, runā ir pretrunas.
Piemēri«Es pats esmu sev ienaidnieks. Esmu pretrunīgs un neapzinīgs. Vēroju brīžiem, ka manī dzīvo visi tie nabagie ļaudis, kuriem es piederu.»
- «Es pats esmu sev ienaidnieks. Esmu pretrunīgs un neapzinīgs. Vēroju brīžiem, ka manī dzīvo visi tie nabagie ļaudis, kuriem es piederu.»
- Dramaturgs apzināti necenšas lugā tēlotos cilvēkus radīt ne labus, ne ļaunus, viņi ir pretrunīgi..
Avoti: 6-2. sējums