pretrunīgs
pretrunīgs -ais; s. -a, -ā
pretrunīgi apst.
1.filoz. Tāds, kam piemīt pretruna1, pretstatu attieksme.
PiemēriTelpa un laiks ir pretrunīgi, Šis pretrunīgums izriet no matērijas un kustības pretrunīguma.
2.Tāds, kam piemīt pretruna2.
PiemēriPretrunīgs raksturojums.
2.1.Tāds, kura izturēšanās veidā, rīcībā, runā ir pretrunas.
Piemēri«Es pats esmu sev ienaidnieks. Esmu pretrunīgs un neapzinīgs. Vēroju brīžiem, ka manī dzīvo visi tie nabagie ļaudis, kuriem es piederu.»
Avoti: 6-2. sējums