priekšmets
priekšmets -a, v.
1.Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
PiemēriMateriāls priekšmets.
Stabili vārdu savienojumiDarba priekšmets.
1.1.Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā).
PiemēriMājsaimniecības priekšmets.
Stabili vārdu savienojumi(Tautas) patēriņa priekšmeti.
1.2.Tas, kam ir noteikta vērtība.
PiemēriMākslas priekšmets.
1.3.Tas, kas kādās (parasti juridiskās, sociālās) attiecībās iegūst noteikta objekta raksturu.
PiemēriPar autortiesību priekšmetu var būt.. mutvārdu sacerējumi (runas, lekcijas, referāti u. tml.);.. rakstveida darbi (literārie, zinātniskie u. c.)..
2.Tas, kas noder, ir par objektu, avotu u. tml. (kāda darbībai, domām, jūtām u. tml.).
PiemēriPētīšanas priekšmets.
Stabili vārdu savienojumiIzziņas priekšmets. Priekšmetu katalogs.
3.Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
PiemēriNesekmības analīze pierāda, ka 1. kursa studentiem visgrūtāk padodas tēlotāja ģeometrija. Šis priekšmets veicina vispārtehnisko sagatavotību inženiertehniskajiem speciālistiem.
4.val. Savienojumā «teikuma priekšmets»: teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
PiemēriDivkopu teikumā ir divi teikuma virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs. Teikuma virslocekļi ir sintaktiskas kategorijas, kas teikumā izsaka runas priekšmetu un tā pazīmi.
Avoti: 6-2. sējums