primitīvisms
primitīvisms -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → primitīvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → primitīvs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSmagie feodālie laiki ne vien kavēja tautas saimniecisko, sabiedrisko un vispār - kultūras attīstību, bet dzina to dažkārt vēl lejup un atpakaļ primitīvismā.
- Smagie feodālie laiki ne vien kavēja tautas saimniecisko, sabiedrisko un vispār - kultūras attīstību, bet dzina to dažkārt vēl lejup un atpakaļ primitīvismā.
- Jaunāko celtņu iekštelpās koka pielietojumā vērojama zināma pārsmalcinātība ar noslieci uz primitīvismu: koku apstrādā iespējami maz - neēvelē, nelako, nekrāso.
3.Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar VI. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
4.Vispārināta īpašība → primitīvs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVienkāršrunas vārdiem un vulgārismiem raksturīgs zināms primitīvisms.
- Vienkāršrunas vārdiem un vulgārismiem raksturīgs zināms primitīvisms.
5.biol. Vispārināta īpašība → primitīvs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVienšūņu uzbūves primitīvisms.
- Vienšūņu uzbūves primitīvisms.
Avoti: 6-2. sējums