primitīvs
primitīvs -ais; s. -a, -ā
primitīvi apst.
1.Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām. Pirmatnējs.
PiemēriPeruāniešu gani sien mezglus auklās, lai neaizmirstu ganāmo lopu skaitu.. Taču šim primitīvajam rakstam ir sena vēsture..
2.Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs. Arī apzināti vienkāršots.
PiemēriPrimitīvs darba rīks.
3.Tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kam ir maz zināšanu, vāja izpratne.
PiemēriPrimitīvs cilvēks.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPrimitīvs spriedums.
3.2.Tāds, kas neatbilst augstām kultūras, arī labas gaumes prasībām.
Piemēri..es dziedāju meitām līdz par mīļāko, kurš savu meiteni atstājis.. Es sajūsminājos par sara primitīvajām skaņām, par šiem banālajiem pantiem.
4.biol. Tāds, kam evolūcijas gaitā nav izveidojusies sarežģīta struktūra, funkcijas (par organismiem, to daļām).
PiemēriBaciļiem nav smadzeņu, bet primitīvā dzīvības forma atkal uz brīdi izrādījās viltīgāka par cilvēku.
Avoti: 6-2. sējums