privilēģija
privilēģija -as, s.
Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem. Izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
Piemēri..Pētera akadēmijai hercogs piešķīra tādas privilēģijas, kādas tolaik bija Krakovas un Kēnigsbergas universitātēm: cenzūras brīvību, tiesības izdot avīzi un kalendāru, vēlēt rektoru no profesoru vidus..
Avoti: 6-2. sējums