privileģēt
privileģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; parasti divd. formā: privileģēts
Piešķirt (kādam) privilēģiju. Radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
PiemēriPrivileģētās šķiras.
- Privileģētās šķiras.
- Molīna [16. gadsimta iespiedēja] stāvoklis bija sevišķi privileģēts, jo viņam deva tiesību atvērt vienīgo spiestuvi Vidzemē.
Avoti: 6-2. sējums