privilēģija
privilēģija -as, s.
Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem. Izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
Piemēri..Pētera akadēmijai hercogs piešķīra tādas privilēģijas, kādas tolaik bija Krakovas un Kēnigsbergas universitātēm: cenzūras brīvību, tiesības izdot avīzi un kalendāru, vēlēt rektoru no profesoru vidus..
- ..Pētera akadēmijai hercogs piešķīra tādas privilēģijas, kādas tolaik bija Krakovas un Kēnigsbergas universitātēm: cenzūras brīvību, tiesības izdot avīzi un kalendāru, vēlēt rektoru no profesoru vidus..
- Medību un zvejas privilēģija jau izsenis piederējusi zemes kungiem.
- Diplomātiskās privilēģijas un imunitātes vēsturiski izveidojušās tādēļ, lai nodrošinātu diplomātiskajiem pārstāvjiem iespēju pildīt savas funkcijas..
- pārn. 20 gadu vecums ir laiks, kad skaistums ir dabisks, par to nav jārūpējas, tā ir jaunības privilēģija.
Avoti: 6-2. sējums