Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
puansons
puansons -a, v.
1.tehn. Aukstās štancēšanas štanču kustīgā pamatdaļa.
1.1.Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
2.poligr. Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
3.Ģeogrāfijas kartēs — pieņemts apzīmējums (aplis, kvadrāts u. tml.).
Avoti: 6-2. sējums