Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pubertāte
pubertāte -es, s.; parasti vsk.
Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
PiemēriPar pubertāti sauc to periodu cilvēka attīstībā, kad bērns pārvēršas par jaunieti.
Avoti: 6-2. sējums