Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
puncis
puncis -ča, v.; sar.
Vēders (parasti bērnam).
PiemēriMisa ir viņu [bērnu] dzēriens, tādēļ.. viņi tukšo krūzīti pēc krūzītes, kamēr punči vairs neņem pretī.
  • Misa ir viņu [bērnu] dzēriens, tādēļ.. viņi tukšo krūzīti pēc krūzītes, kamēr punči vairs neņem pretī.
  • Un bērneļi, bērneļi bezbēdīgi bizo plikiem punčiem.
  • Malējā kārē [bišu stropā] pašreiz nebija nevienas bites. Tur pele pieēdās medu pilnu punci..
Avoti: 6-2. sējums