punktīgs
punktīgs -ais; s. -a, -ā
punktīgi apst.; sar.
1.Precīzs (parasti par cilvēku).
PiemēriAliks atrāva inženiera kabineta durvis. Stumbrs smaidīja: Tu gan esi punktīgs! Šo īpašību daudziem derētu pamācīties.
- Aliks atrāva inženiera kabineta durvis. Stumbrs smaidīja: Tu gan esi punktīgs! Šo īpašību daudziem derētu pamācīties.
- «Būs jāpagaida, kamēr visi sanāks. Mums tā publika nav diez cik punktīga,» Edīte.. piemetināja.
- «Ja noteikts astoņos no rīta uzsākt darbu, tad punktīgi astoņos visiem jābūt..»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriGobnieks savu punktīgo nosvērtību laikam izjuta kā zināmu vienpusību un kaut kur sirds dziļumos alka būt arī improvizators un riskētājs.
- Gobnieks savu punktīgo nosvērtību laikam izjuta kā zināmu vienpusību un kaut kur sirds dziļumos alka būt arī improvizators un riskētājs.
Avoti: 6-2. sējums