punktīgs
punktīgs -ais; s. -a, -ā
punktīgi apst.; sar.
1.Precīzs (parasti par cilvēku).
PiemēriAliks atrāva inženiera kabineta durvis. Stumbrs smaidīja: Tu gan esi punktīgs! Šo īpašību daudziem derētu pamācīties.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriGobnieks savu punktīgo nosvērtību laikam izjuta kā zināmu vienpusību un kaut kur sirds dziļumos alka būt arī improvizators un riskētājs.
Avoti: 6-2. sējums