purināties
purināties -os, -ies, -ās, pag. -ājos; refl.
1.Refl. → purināt1. Arī purināt, piemēram, savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
PiemēriTiem, kas pār malu [orē] sēdējuši, arama kārta putekļu uz biksēm, arī tie purinājās pukodamies.
2.Stipri drebēt.
Piemēri..viņu sāka kratīt briesmīgs drudzis. «Ko tu te purinies!» Aija, viņam piegriezdamās, teica..
3.Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu).
PiemēriViņi abi atkal iedzēra [degvīnu], un, kamēr Mētra purinājās un viebās, Ilma apzieda desas ripiņu ar sinepēm..
4.parasti 3. pers. Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
Piemēri..baznīca jau bij manāmi sakrēslusi [sakrēslojusi]. Liepu cekuli aiz loga purinājās spēcīgi.
4.1.Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu).
PiemēriLakata stūri purinās vējā.
5.reti Darboties, strādāt.
PiemēriJūlijs Kaucis purinājās jaunajā pusmuižā gaitīgi. Kontrakts vēl uz divpadsmit gadiem, rente mērena.
Avoti: 6-2. sējums