purināt
purināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
PiemēriPurināt gultas pārklāju.
1.1.Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
PiemēriPurināt skujas no mēteļa.
1.2.Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
PiemēriEs nepaspēju ne iekliegties, kad Džimītis [suns] jau bija satvēris rāpuli tieši aiz galvas un, nikni purinādams, izstiepa ārā.
2.Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriMatilde purināja Alfonu, gribēdama viņu uzmodināt..
2.1.Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
PiemēriPurināt apdedzinātos pirkstus.
Stabili vārdu savienojumiPurināt (arī kratīt) galvu. Purināt matus.
2.2.Par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs.., grožiem žvadzot, purināja galvu.
Stabili vārdu savienojumiPurināt spalvu.
3.Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
PiemēriRūte.. ar visu savu spēku sāka ābeli purināt, lai atbrīvotu to no pārmērīgā smaguma, tā ka āboli.. krita Uz Rūtes galvu, pleciem..
4.parasti 3. pers. Kratīt2.
PiemēriPēdīgi viņš atlaidēs pusguļus salmos un ļāvās sevi purināt klabošajai orei, kuras riteņi lēkāja pa ceļa grambām.
5.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
PiemēriVējš pamazām pieņemas spēkā. Griež grīstēs ceļa smiltis un.. purina kokus.
5.1.Šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) — par vēju.
PiemēriĀrā pūta stiprs vējš. Tas purināja no kokiem pēdējās lapas.
5.2.Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) — par veļu.
PiemēriDzestrs ziemelis purina plāno, nodilušo mētelīti..
6.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
PiemēriAnitrai pēkšņi kļuva auksti. Visu ķermeni purināja sīki drebuļi.
Avoti: 6-2. sējums