pusaploce
pusaploce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Viena no aploces divām vienādajām daļām. Daļa aploces, parasti aptuvena aploces puse.
PiemēriRasēt pusaploci.
- Rasēt pusaploci.
1.1.Tas, kam ir aploces puses vai aploces aptuvenas puses forma.
PiemēriIestādīt puķes pusaploce.
- Iestādīt puķes pusaploce.
1.2.ģen.: pusaploces, adj. nozīmē Tāds, kam ir aploces puses vai aploces aptuvenas puses forma.
PiemēriPusaploces arka.
- Pusaploces arka.
- Pusaploces velve.
Avoti: 6-2. sējums