Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pusasiņu
pusasiņu ģen., nelok.
1.Tāds, kas ir izveidots, krustojot tīršķirnes dzīvnieku ar primitīvas izcelsmes dzīvnieku.
PiemēriPusasiņu ķēve.
1.1.pārn.; sar. Tāds, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautām.
Piemēri«Es patiešām esmu spāniete, pusasiņu. Mana māte atvesta Padomju Savienībā trīsdesmit sestajā gadā - viņa ir dzimusi Madridē.»
Avoti: 6-2. sējums