Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pusatmiris
pusatmiris -ušais; s. -usi, -usī
1.Tāds, kas ir daļēji zaudējis funkcionēšanas spēju (par organisma daļām).
PiemēriPusatmiris muskulis.
2.Tāds, kas ir daļēji zaudējis savu nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriPusatmirusi tradīcija.
Avoti: 6-2. sējums