pusaudzība
pusaudzība -as, s.; parasti vsk.
Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
PiemēriSkolotāja darbs ir sens un ar pārāk dziļu jēgu, lai pusaudzības laikā to saprastu.
- Skolotāja darbs ir sens un ar pārāk dziļu jēgu, lai pusaudzības laikā to saprastu.
- «Liec brāli mierā..!» Nora aprāj. «Tu visu tīšuprāt sagrozi, lai varētu brāli izsmiet. Arī ieilgušas pusaudzības simptoms!»
- Spurainajā pusaudzibas vecuma daudz kas pieaugušo pasaulei tiek rūpīgi slēpts.
Avoti: 6-2. sējums