pusauga
pusauga ģen., nelok.
pusaugu ģen., nelok.
1.Tāds, kas ir pusaudžu vecumā (par cilvēkiem).
PiemēriNekur tādu lielceļu baltu nav kā Latgales kalnos, pa kuriem vijoles skaņas pusauga zēnus izvada pasaulē.
- Nekur tādu lielceļu baltu nav kā Latgales kalnos, pa kuriem vijoles skaņas pusauga zēnus izvada pasaulē.
- Kad esmu pusauga meitēns, man siena laikā ir tik daudz darbu, ka tikko spētu ar visiem galā tikt.
- «Es toreiz biju tāda pusauga lauku skuķe. Zinātkāra, bagātīgu iztēli..»
- Priesterim palīdzēja pusaugu zēns..
2.Tāds, kas vēl ir augšanas stadijā, tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem).
Piemēri..tas bija suns, taisnību sakot, tikai tāds pusauga kucēns..
- ..tas bija suns, taisnību sakot, tikai tāds pusauga kucēns..
- ..atrodos aplokā - aci pret aci ar pusaugu cūcēnu.
- ..pļaviņā, iedobē pie paaugsta mieta piesiets, ganījās pusaugu bullēns.
2.1.Jauns, nenobriedis (par augiem).
PiemēriPusauga eglītes.
- Pusauga eglītes.
- ..saulainā piegāzē sablīvējušies pusauga bērzi, baltalkšņi un apses ar majestātisku dižozolu vidū.
- Palejā.. augšup slējās pusauga ošu leknās slotas..
- Sākas jaunais dārzs - pusaugu ābelītes..
- Paēdis ogas, Rūdolfs atgriezās krastmalā un atlaidās zem pusaugu priedes..
Avoti: 6-2. sējums