Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pusaudzis
pusaudzis -dža, v.
1.Zēns pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
PiemēriNo mugurpuses viņu varēja noturēt par pusaudzi, tik neliels augumā un plecos šaurs viņš bija..
2.parasti dsk. Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
PiemēriPusaudžiem palaikam gribas ātrāk būt lieliem un tādēļ viņi bieži vien cenšas atdarināt pieaugušos.
2.1.ģen.: pusaudžu, pusaudža, adj. nozīmē Tāds, kas ir raksturīgs abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā; tāds, kas ir paredzēts abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā.
PiemēriPusaudžu apavi.
2.2.ģen.: pusaudžu, pusaudža, adj. nozīmē Tāds, kas ir šādā vecumā.
Piemēri..nāca pretī.. vecene ar burkānu kurvi un pusaudžu puiku..
3.Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
PiemēriTūjās pirmo stabuli izmēģina strazdu pusaudži.
3.1.Jauns, nenobriedis augs.
PiemēriCitur [apkārtnē] vīdēja smuidri, pie mietiem piesieti bērzu pusaudži..
Avoti: 6-2. sējums