Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
putekšņot
putekšņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; bot.
Būt tādam, no kā izplatās putekšņi (par augiem, ziediem).
PiemēriKad putekšņlapas atveras, putekšnīcu putekšņmaciņi pārplīst un putekšņi izbārstās - zieds putekšņo.
Avoti: 6-2. sējums