puteņot
puteņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Pārvietoties stipra vēja iedarbībā (par sniegu).
PiemēriAiz klases logiem, virpuļos griezdamies, puteņoja sniegi..
- Aiz klases logiem, virpuļos griezdamies, puteņoja sniegi..
1.1.Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
Piemēri..ārā stipri puteņoja, vējš draudīgi gaudoja skurstenī, un tūkstošiem sniega pārslu riņķoja tumšajās ziemas debesīs.
- ..ārā stipri puteņoja, vējš draudīgi gaudoja skurstenī, un tūkstošiem sniega pārslu riņķoja tumšajās ziemas debesīs.
Avoti: 6-2. sējums