puteņot
puteņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Pārvietoties stipra vēja iedarbībā (par sniegu).
PiemēriAiz klases logiem, virpuļos griezdamies, puteņoja sniegi..
1.1.Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
Piemēri..ārā stipri puteņoja, vējš draudīgi gaudoja skurstenī, un tūkstošiem sniega pārslu riņķoja tumšajās ziemas debesīs.
Avoti: 6-2. sējums