Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pūtīte
pūtīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Sīks strutains (ādas) audu iekaisums. Pūte [1].
PiemēriPlānā, sīkām pūtītēm un retiem iesarkaniem bārdas rugājiem klātā seja ar prāvo degunu.. atgādināja putna galvu.
Avoti: 6-2. sējums