putināt
putināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.parasti 3. pers.; trans. Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) – parasti par vēju.
PiemēriVējš brīvi putināja Komunāru laukuma smiltis..
- Vējš brīvi putināja Komunāru laukuma smiltis..
- Kundziņš brauca pa celiņu, Viesul's [viesulis] smiltis putināja.
- ..Dienvidu vēji pa gājēju galvām Putina rožu lapas..
2.parasti 3. pers.; intrans. Strauji, lielā daudzumā pārvietot sniegu (par vēju).
PiemēriĀrā putina stiprs ziemeļa vējš..
- Ārā putina stiprs ziemeļa vējš..
- Tad ziemelis.. savās saltajās važās sasien ezeru un nedēļām ilgi putina..
2.1.Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
Piemēri..pievakarē sāka putināt un sniegs griezās virpuļu virpuļiem.
- ..pievakarē sāka putināt un sniegs griezās virpuļu virpuļiem.
- Laiks nebija auksts, bet nemitīgi putināja. Vējš dzina sniegu aiz apkakles..
3.trans.; parasti savienojumā ar «laukā», «ārā» Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
PiemēriPutināt sīkzemniekus laukā.
- Putināt sīkzemniekus laukā.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bola, tiek zaudēts.
PiemēriSalakas kalnā [barona] lopu muižu cēla, trīs rentes saimnieku mājas tur putināja laukā.
- Salakas kalnā [barona] lopu muižu cēla, trīs rentes saimnieku mājas tur putināja laukā.
- Pirmais pasaules karš bija retinājis Latvijas ugunsdzēsēju ierindu, putinājis biedrības mantu..
3.2.Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
PiemēriUn atkal viņš strādāja, kāvās pa ballītēm un vieglu roku putināja, ko sūrā darbā bija ieguvis.
- Un atkal viņš strādāja, kāvās pa ballītēm un vieglu roku putināja, ko sūrā darbā bija ieguvis.
- Savus ietaupījumus viņš negribēja putināt sievas apģērbiem..
Avoti: 6-2. sējums