putināt
putināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.parasti 3. pers.; trans. Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) — parasti par vēju.
PiemēriVējš brīvi putināja Komunāru laukuma smiltis..
2.parasti 3. pers.; intrans. Strauji, lielā daudzumā pārvietot sniegu (par vēju).
PiemēriĀrā putina stiprs ziemeļa vējš..
2.1.Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
Piemēri..pievakarē sāka putināt un sniegs griezās virpuļu virpuļiem.
3.trans.; parasti savienojumā ar «laukā», «ārā» Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
PiemēriPutināt sīkzemniekus laukā.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bola, tiek zaudēts.
PiemēriSalakas kalnā [barona] lopu muižu cēla, trīs rentes saimnieku mājas tur putināja laukā.
3.2.Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
PiemēriUn atkal viņš strādāja, kāvās pa ballītēm un vieglu roku putināja, ko sūrā darbā bija ieguvis.
Avoti: 6-2. sējums