puvums
puvums -a, v.; parasti vsk.
1.Rezultāts → pūt.
PiemēriBojātām zivīm nepatīkama puvuma smaka, pelēkas, gļotainas žaunas..
- Bojātām zivīm nepatīkama puvuma smaka, pelēkas, gļotainas žaunas..
- Birzs viscaur izdvašo mitru gaisu, pildītu kā ar puvuma tvaiku..
- ..ienācēju [istabā] apņēma sastāvējies gaiss, piepju sājums, nogūlušos putekļu kodīgums un puvuma smacīgums..
2.Pūšana.
Piemēri..Puvums pirms laika skāris Ābola serdi..
- ..Puvums pirms laika skāris Ābola serdi..
- Bojājuma vietās uz [sīpola] zvīņām dzeltenīgi plankumi, iegrimumi, vēlāk parādās puvuma pazīmes.
Avoti: 6-2. sējums