pārdrošs
pārdrošs -ais; s. -a, -ā
pārdroši apst.
1.Ļoti drošs, drosmīgs. Arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku).
PiemēriMēs bijām pārgalvīgi un pārdroši, mums nebija miera aiz spēka pārpilnības.
- Mēs bijām pārgalvīgi un pārdroši, mums nebija miera aiz spēka pārpilnības.
- Tik pārdroša gan nebija neviena māte, lai laistu bērnus vienus dzērveņu lasīt.
- Vilks [mežsargs] likās vairāmies no bīstamā malu mednieka. Pēdējais kļuva aizvien pārdrošāks un nošāva vienu otru briedi.. turpat Vilka acu priekšā.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPārdrošs uzbrukums.
- Pārdrošs uzbrukums.
- Pārdroša doma.
- Roberts [mežabrālis] gan rīkojas pārdroši, dienas laikā staigā pa pilsētu, brauc ar vilcienu. Robertam jau nervi kā striķi.
- «..viņš [krogā] turējis pārdrošas runas, un viņam piepalīdzējuši arī zemnieki.»
- Pārdrošie padomju karaspēka reidi dziļā ienaidnieka aizmugurē viesa hitleriešos paniku un dezorganizēja tos..
1.2.Tāds, kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPeles kļuva ar katru dienu pārdrošākas: tās skraidīja ne vien pa pieliekamo telpu.., bet grabinājās jau arī istabās, naktīs kāvās un šmīkstēja pa kaktiem un reiz pa segu ierāpās pat mātes gultā.
- Peles kļuva ar katru dienu pārdrošākas: tās skraidīja ne vien pa pieliekamo telpu.., bet grabinājās jau arī istabās, naktīs kāvās un šmīkstēja pa kaktiem un reiz pa segu ierāpās pat mātes gultā.
- Vilks ir ļoti rijīgs, pārdroši nekaunīgs, bet reizē arī ļoti bailīgs.
Avoti: 6-1. sējums