pārgudrība
pārgudrība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pārgudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNelda neieredz Rihardu ar viņa vēso pārgudrību - nekad īsti nezini, kurā strīdnieku pusē viņš nostāsies.
- Nelda neieredz Rihardu ar viņa vēso pārgudrību - nekad īsti nezini, kurā strīdnieku pusē viņš nostāsies.
- Asprātīgi.. [skicē] izzobota studenta pārgudrība un atrautība no dzīves..
Avoti: 6-1. sējums