Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pārinieks
pārinieks -a, v.
pāriniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
PiemēriVirpotājam.. trijos gados mainījušies pieci pārinieki uz viņa virpas..
  • Virpotājam.. trijos gados mainījušies pieci pārinieki uz viņa virpas..
  • ..skolas gados tāpat vien nākusi palīdzēt [reģistratūrā] vecmāmiņai,.. līdz kļuvusi par viņas pārinieci otrā maiņā.
  • ..staigāju ar pašdarinātām koka šaha figūrām kabatā, lai, tiklīdz rodas pārinieks, varētu cīnīties.
2.parasti dsk.; vēst. Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
Piemēri..puiši deramā dienā taisni lūgšus bij jālūdz, visus pāriniekus paņēma muiža.
  • ..puiši deramā dienā taisni lūgšus bij jālūdz, visus pāriniekus paņēma muiža.
  • Ilze apprecējās ar Ploci un palika Jaunzemjos par pāriniekiem.
Stabili vārdu savienojumiPārinieku (arī pārinieka) puisis.
3.etn. Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
PiemēriMeistara izvirpotie un skopi rotātie piena podi, ķērnes, medaunieki, vāraunieki, ievārījuma podi, eļļas trauki, pārosi un pārinieki - spilgti un konkrēti sava laika ļaužu dzīves veida liecinieki.
  • Meistara izvirpotie un skopi rotātie piena podi, ķērnes, medaunieki, vāraunieki, ievārījuma podi, eļļas trauki, pārosi un pārinieki - spilgti un konkrēti sava laika ļaužu dzīves veida liecinieki.
Avoti: 6-1. sējums