pārkarens
pārkarens -ais; s. -a, -ā
pārkareni apst.
1.Tāds, kas ir pārkāries (par augiem, to daļām). Tāds, kas veido pārkāri.
Piemēri«Ūdens kā piens, varbūt iesim nopeldēties?» ierosināja Volodja, no straumei pārkarena koka iemērkdams Gaujā plaukstu.
- «Ūdens kā piens, varbūt iesim nopeldēties?» ierosināja Volodja, no straumei pārkarena koka iemērkdams Gaujā plaukstu.
- ..milzīgu iespaidu atstāj grandiozās klinšu sienas, augstie krasti ar pārkarenam klintīm.
- Klētiņas durvis atstātas vaļā, lai iekšā tiek svaigs gaiss, lietus strāvas te neiesitas, jo no tām labi sargā pārkarenais jumts.
1.1.Tāds, kas augot nokaras uz leja (par augiem, to daļām).
PiemēriAsā spireja ir apmēram pusotru metru augsts krūms ar ļoti tieviem, pārkareniem zariem.
- Asā spireja ir apmēram pusotru metru augsts krūms ar ļoti tieviem, pārkareniem zariem.
Avoti: 6-1. sējums