pārlūzt
pārlūzt parasti 3. pers., -lūst, pag. -lūza; intrans.
1.Lūstot pārdalīties.
PiemēriMakšķerkāts pārlūst.
- Makšķerkāts pārlūst.
- Laipa pārlūst.
- Kveldē pirkstos spaida zīmuli. Spaida tik ilgi, līdz tas krakšķēdams pārlūst.
- Adatas no plastmasas arī neder: kad gadās smagāks adāmais, tūlīt pārlūst.
- Koks pārkritis pāri ceļam, stumbrs pārlūzis pušu.
1.1.pārn. Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
Piemēri«Es aizbraukšu jau rītvakar.» - «Rītvakar!» Spodrītes balss pārlūza.
- «Es aizbraukšu jau rītvakar.» - «Rītvakar!» Spodrītes balss pārlūza.
- Klusi, bet cieti māte tēvam pirmo reizi pasaka, ka dēls nenāks, bet otrreiz vārds «nenāks» pārlūst vidū kā skals.
Avoti: 6-1. sējums