pārmantotība
pārmantotība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
PiemēriSavu senču skata, dzīves uztveres, gudrības pārmantotību Jaunsudrabiņš uzsvēris vai visu savu dzīvi.
2.biol. Stāvoklis, kad (organisma īpašības) ir pārņemtas no priekštečiem.
Avoti: 6-1. sējums