Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārmijus
pārmijus apst.
Mainoties vienam ar otru, citam ar citu. Arī pārmaiņus.
PiemēriNu arī Līziņa bij ar vaiņagu pīšanu galā. Vecmāmiņai no tīriem ozoliem vien, tēvam pārmijus ar sarkano un balto amoliņu..
Avoti: 6-1. sējums