pārmijus
pārmijus apst.
Mainoties vienam ar otru, citam ar citu. Arī pārmaiņus.
PiemēriNu arī Līziņa bij ar vaiņagu pīšanu galā. Vecmāmiņai no tīriem ozoliem vien, tēvam pārmijus ar sarkano un balto amoliņu..
- Nu arī Līziņa bij ar vaiņagu pīšanu galā. Vecmāmiņai no tīriem ozoliem vien, tēvam pārmijus ar sarkano un balto amoliņu..
- Ir labo un kreiso zobu kopas, kas [motorzāģa važā] pārmijus seko cita citai.
- ..izrādē «Plaisa mākoņos» Elza Radziņa pārmijus izdzīvoja divas dzīves: vienvakar viņas Anna nicināja un ienīda tādas vējagrābsles bagātnieces kā Flora, bet otrā - viņas Florai tāda Anna šķita nesievišķīga mītiņu runātāja un gaisa jaucēja.
Avoti: 6-1. sējums