pārstāt
pārstāt -stāju, -stāj, -stāj, pag. -stāju
1.trans. Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriPārstāt lasīt grāmatu.
1.1.Kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) — piemēram, par ķermeņa daļām.
PiemēriGalva pārstāja sāpēt.
1.2.Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
Piemēri..laiva pārstāja līgoties..
1.3.Neturpināt, izbeigt (darbību, procesu, stāvokli) — piemēram, par parādībām dabā.
PiemēriNeļķes pārstājušas ziedēt.
1.4.intrans.
Piemēri..lija lietus, tad pārstāja..
1.5.intrans. Neturpināties, izbeigties (par darbību, stāvokli).
Piemēri..pārstājot sniega krišanai, labi var redzēt, ka nami, parki un pat atsevišķi koki ir mainījušies savā izskatā.
2.intrans. Savienojumā ar «būt»: nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija.
PiemēriBērni pieaug dažādi. Viņi saņem pases,.. viņi fiziski nobriest.. Jā, un tad viņi pārstāj būt bērni.
3.trans.; novec. Aizstāvēt.
PiemēriViņš mani, gluži kā vecākais brālis, visur pārstāja - un mēs arī dzīvojām tā, ka brāli labāk nevarētu.
Avoti: 6-1. sējums