aizstāvēt
aizstāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -stāvēju; trans.
1.Cīnoties, aktīvi rīkojoties, aizsargāt.
PiemēriAizstāvēt dzimteni.
1.1.Aizsargāt (kādu) pret fiziskiem pārdarījumiem.
PiemēriIndriķi, pielūko puiku, lai neiet palaidnībās, un aizstāvi, ja citi viņam dara pāri. [Saka zēna māte.]
1.2.Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.).
PiemēriAizstāvēt savas dzimtenes sporta slavu.
2.Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesi apvainotu. Aizsargāt.
PiemēriAizstāvēt meiteni pret apmelojumiem.
3.Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu).
PiemēriAizstāvēt savu izteikto domu.
3.1.Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus).
PiemēriAizstāvēt doktora disertāciju.
4.Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu.
PiemēriAdvokāts aizstāv apsūdzēto.
Avoti: 1. sējums