pārvarēt
pārvarēt -varu, -vari, -var, pag. -varēju; trans.
1.Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
PiemēriPārvarēt neveiksmes.
1.1.Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
PiemēriPārvarēt dusmas.
Stabili vārdu savienojumiPārvarēt sevi.
1.2.Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
PiemēriNenomira, izturēja operāciju, pārvarēja bīstamo, lipīgo slimību.
1.3.Spēcīgi ietekmēt (cilvēku) — par (tā) psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
PiemēriArī mani pārvarēja nogurums.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kā spēka, pretestības u. tml.) iedarbība pavājinās, izbeidzas.
Piemēri..pārvarot pēdējo ienaidnieka pretestību, mūsu karaspēks ieņēma pilsētas centru..
2.1.Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
PiemēriBaltkrievijas 3. frontes karaspēks.. pārvarēja ienaidnieku..
3.Spēt veikt, parasti ar pūlēm (attālumu).
PiemēriSenatnē barības un apģērba sagāde prasīja no cilvēka lielu fizisku piepūli. Lieli attālumi bija jāpārvar, dzenoties pakaļ medījumam.
4.Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
PiemēriPortugāļu tautai pirmo reizi jārisina dažādi sarežģīti demokrātiskas valsts celtniecības uzdevumi. Pie tam tas jādara, pārvarot valsts ekonomikas milzīgo atpalicību..
Avoti: 6-1. sējums