Paplašinātā meklēšana
Meklējam pārvarēt.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (110):
- aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- Tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- lēkšus Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
- pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus).
- kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
- izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
- Kauties ar miegu Censties pārvarēt miegu.
- kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
- pieslāpēt Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
- sisties Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības. Ļoti smagi, grūti strādāt.
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
- nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nokauties Ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu).
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai). Spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nepārvarams Nol. divd. --> pārvarēt.
- pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- Dabūt uz kājām (arī uz pekām sar.) Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarešģījumus.
- Dabūt uz kājām (arī uz pekām) Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
- Dabūt uz pekām Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- sadursme Parasti savienojumā «bruņota sadursme»: darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- Saņemt sevi rokās (retāk rokā) Pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- padzīt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (3). Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
- salauzt Pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību).
- atturēties Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās).
- Kosmiskā raķete Raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
- Kosmiskā raķete Raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības. Nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- Ņemt sevi rokās (retāk rokā) Saņemties, lai ko pārvarētu sevī.
- Savilkt galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- Savilkt (arī dabūt) galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- Sadabūt galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- Savilkt (arī dabūt) galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml.).
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
- pašsavaldība Spēja pārvarēt savu psihisko stāvokli, tā izpausmi.
- izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
- turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu). Spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
- Cīņa ar sevi Svārstīšanās. Cenšanās pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- uzbrucējs Šos (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- tālu Tā, ka tiek pārvarēts samērā liels attālums (virzīties, virzīt).
- nepārvarams Tāds, kam ir, piemēram, tik spēcīga izpausme, iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- bezspēcīgs Tāds, kam trūkst gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu (lai pārvarētu grūtības, šķēršļus).
- neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neapslāpējams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- neremdināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- neapklusināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli). Nepārvarams.
- neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- bezbailīgs Tāds, kas nebaidās, tāds, kas viegli spēj pārvarēt bailes. Drosmīgs, drošs.
- nepanesīgs Tāds, kas nespēj paciest (kā) iedarbību, pārvarēt (piemēram, sāpes, grūtības).
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīksts Tāds, kas spēj pārvarēt, pārciest ko grūtu, smagu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izturīgs, neatlaidīgs.
- neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.
- pazust Tikt aizmirstam; pārstāt ietekmēt, tiekot pārvarētam (piemēram, par atmiņām).
- nostāties Tikt pārvarētam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
- uzklupt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
- cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšanās iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
- bīdīties Virzīties (parasti ar piepūli), cenšoties pārvarēt kādu šķērsli.
pārvarēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV