Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pēcpļaujas
pēcpļaujas ģen., nelok.; lauks.
1.Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc pļaujas.
PiemēriTie [ziemas kvieši] ir arī labs priekšaugs samērā ātraudzīgu kukurūzas hibrīdu un šķirņu pēcpļaujas sējumiem.
1.1.Tāds, ko audzē pēc iepriekšējā auga nopļaušanas.
PiemēriPēcpļaujas lupinās un pākšaugu mistrs bagātina augsni ar slāpekli..
Avoti: 6-1. sējums