pērties
pērties peros, peries, peras, pag. pēros; refl.
1.Refl. → pērt2. Sviedrēties, mazgāties (parasti pirtī).
PiemēriSaprotams, ka iekšpirtī atrodas lāva. Tai ir trīs stāvi, un katrs, kam gribas sautēties vai pērties, var izvēlēties to, ko sirds atļauj un āda cieš.
- Saprotams, ka iekšpirtī atrodas lāva. Tai ir trīs stāvi, un katrs, kam gribas sautēties vai pērties, var izvēlēties to, ko sirds atļauj un āda cieš.
- ..Eida pirmais ceļš bija uz pirti. Viņš.. pērās, šķīstīja miesu ar izsautētu kadiķa slotu un svīda pa visām porām taukus sviedrus.
- ..viņa vēl nekad nebija pērusies saunā, kā to darīja.. gandrīz visas meitenes, kuras vien viņa pazina..
- pārn. Ar zibens slotu naktī zeme un debess peras, lai pasaulei dotu baltu, smaržīgu dienu.
2.parasti 3. pers. Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) – par dzīvniekiem.
PiemēriPie kūts saulītē sausajās smiltīs pērās dažas vistas.
- Pie kūts saulītē sausajās smiltīs pērās dažas vistas.
3.Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties, spārdīties.
PiemēriPērties pa dubļiem.
- Pērties pa dubļiem.
- Zinātnieki ir atzinuši, ka bērnus vislabāk iemācīt peldēt līdz gada vecumam: iegremdē tādu mazu radību ūdenī, un viņš, roķeles un kājas kulstīdams, peras pa ūdeni, noturas virs tā, līdz..: sākas peldēšana.
Stabili vārdu savienojumi
- Peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) idioma — sar. Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
- Peras (arī kuļas, sitas) kā (pliks) pa nātrēm idioma — sar. Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
3.1.Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
Piemēri..taksometri pa dubļiem pērās ar tādu sajūsmu, ka lika sajust savu tuvošanos ne tikai gājējiem un viņu uzvalkiem, bet arī namu sienam un veikalu logiem.
- ..taksometri pa dubļiem pērās ar tādu sajūsmu, ka lika sajust savu tuvošanos ne tikai gājējiem un viņu uzvalkiem, bet arī namu sienam un veikalu logiem.
- ..tālskrējēji autobusi pērās pa kupenām kā vistas pa smilti, šņāca, elsa un netika ne no vietas..
3.2.pārn.; sar. Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām).
PiemēriTēvam izšķiļas jauna doma. Viņš piegrūž pie skapja ķebli, uzlec uz tā un nu tik sāks pērties pa skapjaugšu.
- Tēvam izšķiļas jauna doma. Viņš piegrūž pie skapja ķebli, uzlec uz tā un nu tik sāks pērties pa skapjaugšu.
- ..vairāk pa māju vien nodauzījos. Pa savu dārziņu kā vista pēros.
Avoti: 6-1. sējums