pīkstoņa
pīkstoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums → pīkstēt1.
PiemēriŠur tur [bēniņos] bija dzirdama peļu pīkstoņa.
- Šur tur [bēniņos] bija dzirdama peļu pīkstoņa.
- Cauri čirkstošajam troksnim, rūkoņai un pīkstoņai telefona klausulē skanēja divīzijas politdaļas priekšnieka mierīgā balss.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņa kopums → pīkstēt2.
Avoti: 6-2. sējums