Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pīkstoņa
-as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums → pīkstēt1.
PiemēriŠur tur [bēniņos] bija dzirdama peļu pīkstoņa.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņa kopums → pīkstēt2.
Avoti: