Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pīlēns
pīlēns -a, v.
Pīļu mazulis.
PiemēriPūkains pīlēns.
  • Pūkains pīlēns.
  • Izšķīlies pīlēns.
  • Cepurē, sūnās ietupināti, neveikli kustējās četri dzeltenīgi pelēki, it kā noplucināti, izspūruši pīlēni. Ingra noskurinājās - tādiem platiem knābjiem, nemaz nav mīlīgi kā cālīši. Un tā savādi pīkst.
  • Dažā olā jau sāk knibināties mazā pīlēna knābītis, un pēc dažām dienām jau čiepst pa visiem kaktiem.
  • pārn. Iecirkņa saimniece smaida un atceras, kāds nevarīgs pīlēns bijusi pēc vidusskolas beigšanas.
Avoti: 6-2. sējums