pļekšķēt
pļekšķēt pļekšķu, pļekšķi, pļekšķ, pag. pļekšķēju
pļekšēt pļekšu, pļekši, pļekš, pag. pļekšēju; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLupata pļekšķ.
Avoti: 6-2. sējums