Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pūķis
pūķis -ķa, v.
1.mit. Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
PiemēriNaudas pūķis.
Stabili vārdu savienojumiDusmu pūķis. Zaļais pūķis.
1.1.pārn. Ļauns, arī dusmīgs cilvēks.
PiemēriVar domāt, ar kādu pateicību es Andra tēvu uzskatīju, ka tas mani izrāvis no šī pūķa [bargā kaimiņa] nagiem.
2.Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi.
PiemēriPūķu izmantošana atmosfēras pētījumiem.
Avoti: 6-2. sējums