Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rājiens
rājiens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → rāt. Aizrādījums, pārmetums.
PiemēriTo teicis, viņš [tēvs] Krustiņu atstāja vienu, kas bij priecīgs, ka rājiens iznācis tik īss, viņš bija sagaidījis daudz garāku, daudz bargāku.
1.1.Disciplinārsoda veids.
PiemēriDidzis pasēdēja uzgaidāmajā telpā, kamēr mašīnrakstītāja uzklikšķināja pavēli, kur viņam izteikts rājiens par neuzmanīgu apiešanos ar uguni.
Avoti: 6-2. sējums