raizes
raizes -žu, vsk. raize, -es, s.
1.Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst.
PiemēriIkdienas raizes.
- Ikdienas raizes.
- Lielas raizes.
- Sagādāt daudz raižu.
- Raizes nomāc cilvēku.
- «Ja šitā [ūdens] turpinās kāpt, tad šopavasar sausā neizspruksim,» salinieki raizējās. Šādas gadskārtējas raizes viņi saņēma mantojumā no paaudzes uz paaudzi.
- ..viņš nesajuta nedz raizes, nedz nemieru, viņa sirds kā laiva peldēja pa svētdienīgu gaišumu..
- «Un tad tu dzirdēsi, kāds es būšu palicis,» Edgars runāja drebošā balsī. «Es esmu slikts cilvēks, es tev darītu raizes, bet es tevi mīļotu..»
- Žuburs domāja par meičas raižu pilno skatienu, viņš visos sīkumos atcerējās viņas sejas izteiksmi.., sarauktās tumšās uzacis.
- Ikdienā [Aspazijai] turpinās tās pašas rūpes un raizes, kas pirmajos [emigrācijas] gados, - slimības, sīki saimniecības darbi, rēķināšanās ar katru izdoto naudas gabalu.
Stabili vārdu savienojumiRaižu pilns. Rūpes un raizes.
- Raižu pilns — Raižpilns.
- Rūpes un raizes — Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
1.1.Uztraukums, bažas (par kādu, ko).
Piemēri..cik pavisam citāda izrādās gaidītā dzīve ar nebeidzamu darbu, nabadzību.. un mūžīgām raizēm par bērniem..
- ..cik pavisam citāda izrādās gaidītā dzīve ar nebeidzamu darbu, nabadzību.. un mūžīgām raizēm par bērniem..
- Kad Jānis uzticēja mātei savas raizes par augstam skolām, viņas padoms bija citāds nekā tēvam.
- ..šos vārdus [būt uzmanīgam] diktēja par sava dēla drošību raizēs esoša mātes sirds.
Avoti: 6-2. sējums