Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
raitnieks
raitnieks -a, v.
raitniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.mil. Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
Piemēri..pulkveža raitnieki, zirgu pakaviem smagi sitoties miklajā tīrumā, iznēsāja pa līniju pavēli pielāgot ieņemtos austriešu ierakumus sev, jo nakts būšot jāpavada šepat.
2.novec. Jātnieks.
PiemēriUz baznīcu un mājās braucot, 4-6 raitnieki jāj braucējiem pa priekšu.
Avoti: 6-2. sējums