rīstīties
rīstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
Piemēri..man nācās norīt apmēram metru garu gumijas cauruli [pie ārsta]. Es darīju to žākstīdamies un rīstīdamies.
- ..man nācās norīt apmēram metru garu gumijas cauruli [pie ārsta]. Es darīju to žākstīdamies un rīstīdamies.
- Vakaros viņam deva.. tēju.. Pēc diviem malkiem parasti vajadzēja rīstīties un atvemt.
- Zēns likās tikko raudājis - seja viņam bij svītraina, viņš rīstījās kā slāpdams.
1.1.pārn. Pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriMašīnas strādāja aizvien gurdenāk, sabojātie sūkņi rīstījās..
- Mašīnas strādāja aizvien gurdenāk, sabojātie sūkņi rīstījās..
- ..vienīgā kuļmašīna vairāk rīstījās un bojājās nekā strādāja.
- ..motors sāka rīstīties, zuda ātrums, beidzot nācās apstāties.
Avoti: 6-2. sējums