rīstīties
rīstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
Piemēri..man nācās norīt apmēram metru garu gumijas cauruli [pie ārsta]. Es darīju to žākstīdamies un rīstīdamies.
1.1.pārn. Pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriMašīnas strādāja aizvien gurdenāk, sabojātie sūkņi rīstījās..
Avoti: 6-2. sējums