rist
rist parasti 3. pers., ris, pag. risa; intrans.
1.Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties1.
PiemēriVainags ris.
- Vainags ris.
- Cimda valdziņi ris.
- Vai bija uzlikti melni vai brūni ielāpi, vienmēr kaut kas rādījās risis, šķīdis vai apspuris.
- ..garie, gaišie mati risa uz sasārtušā vaiga..
- pārn. No miesām visas risa zemes saites, Viss naids un dusmība, viss ļaunums, kaites..
- pārn. Guna: Dzīve grūta, dzīve gara - Salds būs miegs! Risīs visa sāpju vara..
2.reti Risināties1, ritēt3.
PiemēriEs zināju - viss dzisīs. Nekā reiz nebūs žēl. Vien dzīve tālāk risīs tāpat kā senāk vēl.
- Es zināju - viss dzisīs. Nekā reiz nebūs žēl. Vien dzīve tālāk risīs tāpat kā senāk vēl.
Avoti: 6-2. sējums