rist
rist parasti 3. pers., ris, pag. risa; intrans.
1.Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties1.
PiemēriVainags ris.
2.reti Risināties1, ritēt3.
PiemēriEs zināju - viss dzisīs. Nekā reiz nebūs žēl. Vien dzīve tālāk risīs tāpat kā senāk vēl.
Avoti: 6-2. sējums