raisīties

raisīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.

1.parasti 3. pers. Refl. → raisīt₁. Tikt raisītam.

PiemēriMezgls viegli raisās.

Mezgls viegli raisās.

2.parasti 3. pers. Refl. → raisīt₂. Tikt raisītam.

Piemēri..kuģītis.. notaurē un šņākdams raisās vaļā no steķa. Vispirms priekšgals dodas uz ezera pusi, tad sāk griezties apkārt un trauc tieši pretējā virzienā.

..kuģītis.. notaurē un šņākdams raisās vaļā no steķa. Vispirms priekšgals dodas uz ezera pusi, tad sāk griezties apkārt un trauc tieši pretējā virzienā.
pārn. ..Visas dzīves saites raisīsies tev reizi.
pārn. No jumtiem skanot krīt ledtekas, Nu stingumam sirdī jāraisās!
pārn. Rokas brīvi raisās ritmiskajam darbam [pļaušanai]. Tās nedrīkst apturēt gluži kā siena pulksteņa svārstekli..

2.1.Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.

PiemēriZieds raisījies no zara.

Zieds raisījies no zara.
Un lapa dzeltena No šmaugā bērza raisās un sūnās krīt..
Mana sirds grib gatava kļūt kā auglis rudenī, kas raisās no zara bez sāpēm un gulstas pie vēl nesasalušās zemes.

2.2.Dalīties nost (parasti par ko sīku).

PiemēriTikko austošā saule sārtoja egļu galotnes, no kurām, vēsmas trauktas, raisījās sīkās sniega pārslas..

Tikko austošā saule sārtoja egļu galotnes, no kurām, vēsmas trauktas, raisījās sīkās sniega pārslas..

3.parasti 3. pers. Veidoties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.). Būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.

Piemēri..no.. birzes nāk vilinoša, spēcīga smarža: raisās pumpuri bērziem.

..no.. birzes nāk vilinoša, spēcīga smarža: raisās pumpuri bērziem.
Raisās īrisi - zeltaini un zili, raisās ceriņi - balti un zili..
..pār sētu tepat raugās ābeles, un, liekas, varētu dzirdēt, kā pumpuri plīst Un pirmās sveķainās lapas raisās.
..auzas jau skaro, miežiem arī vārpas raisās..
Pavasaris bija iedevis katram kokam un krūmam savu zaļumu... Bāli dzeltenas raisījās jaunās kļavas.
pārn. Ikkatru brīdi Tai gaitā iet, -.. Vai debess dzidra, Vai lietus līst, Vai ziedons. [ziedonis] raisās..

4.savienojumā ar «vaļā» Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).

PiemēriAuseklis nepatikā raisās vaļā no mutīgā gudrinieka. Auseklis nav uz Piebalgu braucis, lai iegaumētu, kura tautiete puisiešiem šai apvidū patīk vislabāk.

Auseklis nepatikā raisās vaļā no mutīgā gudrinieka. Auseklis nav uz Piebalgu braucis, lai iegaumētu, kura tautiete puisiešiem šai apvidū patīk vislabāk.
«Atvelc mēteli, es tevi pacienāšu ar kafiju.» - «Paldies, citu reizi,» Baltazars raisījās vaļā.
Bet kāpēc Kalinka raisās no savas mājas vaļā?
pārn. ..tad [šķiroties] sajūtam arī visa šī zaudējuma svaru, tad sajūtam, ka, šādām siržu saitēm irstot, arī mūsu pašu sirds raisās pamazām vaļā no pasaules..

4.1.Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).

PiemēriViņa apskāva un ilgi spieda sev klāt Rasmu, lai gan meitene nepacietīgi raisījās vaļā no mātes skavām.

Viņa apskāva un ilgi spieda sev klāt Rasmu, lai gan meitene nepacietīgi raisījās vaļā no mātes skavām.
«Man jāiet govis slaukt, citādi saimniece atkal rūks..,» Janina īgni raisījās vaļā no Nikas apkampieniem.
«Vecais velis!» Jurka raisījās vaļā, bet Ziga rokas bija kā dzelzs laužņas [laužņi].
pārn. Bija agrs pavasaris, kad upes raisās vaļā no ledus sloga..

4.2.Pārtraukt turēt (ko) – par rokām.

PiemēriRokas raisās vaļā un neparko negrib turēt brālīša ļengano, smago augumu... Mugura liecas un sāp...

Rokas raisās vaļā un neparko negrib turēt brālīša ļengano, smago augumu... Mugura liecas un sāp...

4.3.pārn. Pārvarēt (piemēram, atmiņas, jūtas, domas).

Piemēri..viņam nedeva mieru atmiņas, arī tādas, no kurām viņš raisījās vaļā kā no ļauniem murgiem.

..viņam nedeva mieru atmiņas, arī tādas, no kurām viņš raisījās vaļā kā no ļauniem murgiem.
No skumjām raisos vaļā, Lai dvēsle nesatumst.

5.parasti 3. pers. Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).

PiemēriRaisās domu apmaiņa.

Raisās domu apmaiņa.
Sarunas viegli raisās.
Galva.. kā ar mīkstu velteni izklāta. Neviena doma tur neraisījās.
Vārdi vairs neraisījās, bet nebij iespējas arī citādi savas jūtas izrādīt. Milda sēdēja klusu, sevī nogrimusi..
Kad [godības] pirmais salkums nodzīts, sāk raisīties dziesmas un valodas.
Tik baltā ziemas dienā raisījās tikai skaistas un labas domas, tikai skaisti un labi vārdi.

5.1.Par mākslas darbu.

Piemēri..apzinoties, ka Otello vokālā partija ir viņa [dziedātāja] mūzika, visatbilstošākā un piemērotākā, harmoniski sāka raisīties arī tēls.

..apzinoties, ka Otello vokālā partija ir viņa [dziedātāja] mūzika, visatbilstošākā un piemērotākā, harmoniski sāka raisīties arī tēls.
Jo dziļāk aktieris saprot un uztver dzejnieku, jo tiešāk un personiskāk dzejolis raisās.
..aktrise zina, ka viss raisīsies it kā pats no sevis,.. nākamās lomas pamatne būs šī mīlestība, pieķeršanās tēlam.

5.2.Pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām).

Piemēri..pārliecinoši raisījās A. Junkera neparastā personība.

..pārliecinoši raisījās A. Junkera neparastā personība.
..raisās patība kā zarā pumpurs.
Māksliniece.. varētu izveidoties par mūsu tonālās glezniecības tradīciju turpinātāju, ja brīvāk ļautu raisīties pašas talantam.

5.3.Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).

PiemēriSejā raisās smaids.

Sejā raisās smaids.
Raisījās jautrība.
..Lilita Bērziņa ir īpaši emocionāla aktrise, taču tēla pārdzīvojumi var raisīties tad, ja tos sekmē apkārtēja atmosfēra, aktrises pašsajūta..
Darbs sokas raiti, un veiksmei līdzi raisās prieks.
..domas joprojām darbojās asi un skaidri, un viņā sāka raisīties pat tāds kā spēles azarts.

5.4.Veidoties (atmiņā, iztēlē).

Piemēri..fantāzijā raisījās nākotne, kad pēc kara viņš atgriezīsies Latvijā..

..fantāzijā raisījās nākotne, kad pēc kara viņš atgriezīsies Latvijā..

5.5.Veikties, labi izdoties (par darbu, darbību). Norisināties spraigi, rosīgi.

PiemēriDarbi raisās sekmīgi.

Darbi raisās sekmīgi.
..rudenī raisās spirgtā skolas dzīve un ielās ir atkal vairāk jauniešu smieklu un smaidu..

Stabili vārdu savienojumiRaisās mēle.

Raisās mēle — Saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.

Avoti: 6-2. sējums