Paplašinātā meklēšana
Meklējam rist.
Atrasts vārdos (229):
- rist:1
- brist:1
- krist:1
- aprist:1
- atrist:1
- ierist:1
- izrist:1
- norist:1
- parist:1
- apbrist:1
- apkrist:1
- atbrist:1
- atkrist:1
- iebrist:1
- iekrist:1
- izbrist:1
- izkrist:1
- nobrist:1
- nokrist:1
- pabrist:1
- pakrist:1
- sabrist:1
- sakrist:1
- uzkrist:1
- cariste:1
- jurists:1
- korists:1
- kristin:1
- kristīt:1
- pūrists:1
- tūrists:1
- verists:1
- aizbrist:1
- aizkrist:1
- pārbrist:1
- pārkrist:1
- piebrist:1
- piekrist:3
- piekrist:2
- piekrist:1
- aferists:1
- domrists:1
- kristāls:1
- kristies:1
- kristīgs:1
- pristavs:1
- centrists:1
- futūrists:1
- ģitārists:1
- humorists:1
- iekristīt:1
- kolorists:1
- kristības:1
- meristēma:1
- motorists:1
- nokristīt:1
- peristils:1
- rigorists:1
- terorists:1
- tiristors:1
- varistors:1
- antikrists:1
- atbristies:1
- atkristies:1
- bandūrists:1
- beletrists:1
- četristabu:1
- dekabristi:1
- floristika:1
- haltūrists:1
- heiristika:1
- iekristies:1
- izbristies:1
- izkristies:1
- kantorists:1
- karjerists:1
- konkūrists:1
- kristietis:1
- kristīgums:1
- kristīties:1
- kultūrists:1
- ķeizariste:1
- leiboristi:1
- manierists:1
- memuārists:1
- nobristies:1
- nokristies:1
- pabristies:1
- pakristies:1
- pārkristīt:1
- patristika:1
- prokūrists:1
- pūristisks:1
- sabristies:1
- sakristeja:1
- sakristies:1
- scenārists:1
- skuterists:1
- stūristaba:1
- tūristisks:1
- unitārists:1
- veristisks:1
- aferistisks:1
- aforistisks:1
- aristokrāts:1
- artilērists:1
- avantūrists:1
- dežūristaba:1
- ekslibrists:1
- faleristika:1
- folklorists:1
- greiderists:1
- heiristisks:1
- kavalērists:1
- koloristika:1
- kristālisks:1
- kristalizēt:1
- kristāltīrs:1
- kristamzīme:1
- kristietība:1
- militārists:1
- montekristo:1
- patristisks:1
- peristaltēt:1
- planierists:1
- seminārists:1
- skrēperists:1
- traktorists:1
- velotūrists:1
- verlibrists:1
- beletristika:1
- buldozerists:1
- dozimetrists:1
- dvīņkristāli:1
- ekvilibrists:1
- faleristiķis:1
- futūristisks:1
- humoristisks:1
- infantērists:1
- kalambūrists:1
- kaloristisks:1
- koloristisks:1
- kristiānisms:1
- kristībnieks:1
- kristietisms:1
- miniatūrists:1
- monokristāls:1
- nokristīties:1
- peristaltika:1
- pusotristabu:1
- sonoristisks:1
- teroristisks:1
- ūdenstūrists:1
- utilitārists:1
- voluntārists:1
- aprioristisks:1
- aristokrātija:1
- astrometrists:1
- beletristisks:1
- folkloristika:1
- izkristalizēt:1
- karikatūrists:1
- karjeristisks:1
- kristālcukurs:1
- kristāldzidrs:1
- kristālfizika:1
- kristāliskums:1
- kristālķīmija:1
- kristalogrāfs:1
- kristāloptika:1
- kristālrežģis:1
- kristālstikls:1
- landesvērists:1
- leiboristisks:1
- orientierists:1
- pārkristīties:1
- peristaltisks:1
- pjezokristāls:1
- radiometrists:1
- soloģitārists:1
- speleotūrists:1
- starpkristālu:1
- unitāristisks:1
- aristokrātisks:1
- aristokrātisms:1
- avantūristisks:1
- ekskavatorists:1
- ekvilibristika:1
- folkloristisks:1
- kinoscenārists:1
- konjunktūrists:1
- kristālfiziķis:1
- kristālhidrāts:1
- kristalizācija:1
- kristalizators:1
- kristalizēties:1
- kristālķīmiķis:1
- kristālķīmisks:1
- kristāloptiķis:1
- kristāloptisks:1
- kristālskaidrs:1
- manufaktūrists:1
- militāristisks:1
- motorollerists:1
- pārkristalizēt:1
- solidāristisks:1
- ūdenskristības:1
- ugunskristības:1
- konservatorists:1
- kristāldzidrums:1
- kristālfizikāls:1
- kristalogrāfija:1
- monokristālisks:1
- rupjkristālisks:1
- utilitāristisks:1
- voluntāristisks:1
- izkristalizējums:1
- izkristalizēties:1
- kristalogrāfisks:1
- kristālskaidrums:1
- kristāluztvērējs:1
- mikrokristālisks:1
- pirmkristiānisms:1
- rekristalizācija:1
- zenītartilērists:1
- pārkristalizācija:1
- pārkristalizēties:1
- partikulāristisks:1
- pirmskristiānisma:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (634):
- (Pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā.
- (Pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā. Apjukt.
- Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
- Pazaudēt galvu Aiziet bojā, krist kaujā.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- Kālija permanganāts Antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
- atsviesties Ar sparu atkrist (atpakaļ).
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
- vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
- labdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
- Zilās asinis Aristokrātiska izcelšanās.
- dižciltīgs Aristokrāts.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
- atkrist Atdalīties un nokrist nost. _imperf._ Krist nost.
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
- brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā). Nobrukt (1).
- nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties. Nogrūt.
- atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
- sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
- birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
- Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
- Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
- eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
- atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
- atritēt Atritināties. Arī atraisīties, atrist.
- sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums.
- atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
- augstība Augstāko feodāļu, aristokrātu tituls.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Amonija hlorīds.
- levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs.
- kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu.
- Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- borskābe Balta, kristāliska viela.
- Nātrija hidrogēnkarbonāts Balta, kristāliska, pulverveida viela. Dzeramā soda.
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
- draudze Baznīcas administratīvi teritoriālā pamatvienība. Kristīgo kopa.
- beletrists Beletristisku darbu autors.
- pāde Bērns, kuru kūmas ved kristīt.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela. Ortofosforskābe.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- Nātrija karbonāts Bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piemēram, ziepju, stikla ražošanā. Soda.
- Nātrija hlorīds Bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu. Vārāmais sāls.
- ģipsis Bezkrāsains balts, retāk citādas krāsas minerāls - kalcija sulfāta kristālhidrāts.
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Brist apkārt.
- atbrist Brienot atkļūt šurp. _imperf._ Brist šurp. Brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbrist Brienot attālināties. _imperf._ Brist prom.
- atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Brist nost (sānis, atpakaļ).
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- atbristies Brist ilgi, līdz apnikumam.
- slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
- trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli. Pikrīnskābe.
- atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- Stāvēt (retāk būt) kūmās Būt par kūmu (parasti kristībās).
- Stāvēt (retāk būt) kūmās Būt par kūmu (parasti kristībās).
- Ērkšķu kronis Ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
- vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (dārgakmens).
- martensīts Cietu kristālisku ķermeņu struktūra.
- neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts kristiešu draudzē.
- faleristiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku.
- aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1).
- pērs Cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Anglijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
- kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
- Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- (Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
- lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (ārstam, juristam).
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
- piekritējs Darītājs --> piekrist [3].
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
- klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze. Šīs draudzes celtnes, teritorija.
- fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
- Dežūras istaba Dežūristaba.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā). Cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
- krītams Divd. --> krist.
- uzkrītošs Divd. --> uzkrist.
- dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
- kreiss Doktrinārs, avantūristiski revolucionārs (par politisku partiju, virzienu, to uzskatiem, darbību u. tml.).
- nokrustīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku; nokristīt (2).
- Dvīņu kristāli, arī kristālu dvīņi Dvīņkristāli.
- Dvīņu kristāli (arī kristālu dvīņi.) Dvīņkristāli.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B 2 vitamīns).
- topāzs Dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
- rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī. Etakridīns.
- rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
- kristamzīme Dzimšanas apliecība, ko izdod baznīcā pēc kristības.
- patriciāts Dzimts aristokrātija (senajā Romā).
- patricietis Dzimts aristokrātijas loceklis (senajā Romā).
- pikrīnskābe Eksplozīva, indīga viela - dzelteni kristāli.
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
- barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
- kristālfizika Fizikas nozare, kas pētī kristālu īpašības.
- metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa.
- Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- futūrisks Futūristisks.
- Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas.
- salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
- emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
- fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā).
- liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
- talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
- žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- velties Griežoties krist lejup.
- iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
- asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni.
- travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā. Šī žanra dzejolis.
- sabrist Iebrist (kur) - par vairākiem, daudziem.
- iemīt Iekāpt, iebrist (kur iekšā).
- kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
- ielikties Iekrist (1).
- iegrimt Iekrist (6).
- iebrukt Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
- iedubt Iekrist (par acīm, vaigiem).
- iebirt Iekrist (parasti acī) - par ko sīku.
- ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
- iedobt Iekrist (parasti par acīm).
- ierist Iesākt rist, ārdīties. Iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
- lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem).
- stīvēties Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.
- nobristies Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam).
- izbristies Ilgāku laiku, daudz brist.
- heksahlorāns Insekticīds - gaiša, kristāliska viela.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
- intermēdija Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem.
- starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem. Intermēdija (1).
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katehisms.
- katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katķisms.
- parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
- izirt Izjukt uz visām pusēm (par matiem). Pilnīgi atrist (par bizēm).
- iet Izkrist (par matiem, spalvu). Lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
- noiet Izkrist (par visu apmatojumu, apspalvojumu kādā ķermeņa daļā).
- noiet Izkrist, arī ļoti nodilt (par ādas izstrādājuma apmatojumu).
- izkrist Izkristies.
- nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- iztecēt Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu).
- jēlcukurs Iztvaicēta cukura masa, kuru kristalizējot iegūst cukuru.
- izmest Izvirzīt (no lidaparāta) un ļaut krist lejup.
- grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
- Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemassvētki (1), Ziemsvētki (1). Ziemas saulgriežu svētki. Ziemassvētki (2), Ziemsvētki (2).
- ziemsvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemassvētki (1).
- Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemassvētki (1). Ziemsvētki (1). Ziemas saulgriežu svētki. Ziemassvētki (2). Ziemsvētki (2).
- ziemassvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemsvētki (1).
- apustulis Jēzus Kristus māceklis.
- dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija.
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā.
- mesija Jūdaismā - dieva apsolītais glābējs. Kristiānismā - Jēzus Kristus.
- kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
- advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
- juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
- sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- klerks Kantorists, rakstvedis, piemēram, tirdzniecības uzņēmumā (dažās kapitālistiskajās valstīs).
- kantordarbinieks Kantorists.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
- dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks.
- jātnieks Kavalērists.
- pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
- kristies Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Krist (7).
- krist Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Kristies (1).
- nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokrist (5).
- nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokristies (1).
- pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs.
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokrist (6).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokristies (2).
- martiroloģijs Krājums ar nostāstiem par kristīgo mocekļiem.
- briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
- Nākt lejā Krist (no kurienes).
- Nākt lejā (arī zemē) Krist (no kurienes).
- Nākt zemē (arī lejā) Krist (no kurienes).
- ļēpot Krist lielām pārslām (par sniegu).
- birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
- nokrist Krist un pabeigt krist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) - par meteoriem.
- Krist gar zemi Krist zemē (parasti par cilvēku).
- Laisties gar zemi Krist, arī gulties zemē.
- pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu). Krist, arī tecēt (par pilieniem).
- Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
- Mest kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
- kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju.
- kūleņot Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
- Mest kūleni Krist, gāzties, velties ar galvu uz leju.
- kristālfiziķis Kristālfizikas speciālists.
- Sintētiskie kristāli Kristāli, kas mākslīgi izaudzēti laboratorijas apstākļos.
- Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- kristāls Kristāliskas vielas atsevišķa daļiņa, atsevišķs gabals.
- pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
- kristālhidrāts Kristālisks vielas savienojums ar kristalizācijas ūdeni.
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- pārkristalizēt Kristalizēt vēlreiz, no jauna.
- kristālķīmiķis Kristālķīmijas speciālists.
- kristalogrāfs Kristalogrāfijas speciālists.
- Kristālu optika Kristāloptika.
- Kristālu optika Kristāloptika.
- kristāloptiķis Kristāloptikās speciālists.
- Kristāliskais režģis Kristālrežģis.
- Kristāla režģis Kristālrežģis.
- Kristāliskais (arī kristāla) režģis Kristālrežģis.
- monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi.
- pjezokristāls Kristāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (bēršana, spiešana, šķelšana).
- vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
- krustamzīme Kristamzīme.
- Kristāmā (arī kristāmā) zīme Kristamzīme.
- Krustamā (arī krustāmā) zīme Kristamzīme.
- evaņģēlijs Kristiānisma mācība.
- nimbs Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta cilvēka, dievišķas būtnes galvu.
- oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu. Nimbs.
- krustabas Kristības.
- krustības Kristības.
- kristībnieks Kristību dalībnieks, viesis.
- krustabnieks Kristību dalībnieks, viesis.
- prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- Pestīšanas armija Kristiešu reliģiska organizācija ar militarizētu raksturu.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
- piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze. Šīs sektas locekļi.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
- independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs.
- sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana. Šīs sektas locekli.
- Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- baptisti Kristiešu sekta. Šīs sektas locekļi.
- adventisti Kristiešu sektas, kas sludina pastardienas atnākšanu. Šo sektu locekļi.
- Svētā Trīsvienība Kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- Mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu Kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu". Svētā lūgšana.
- lieldienas Kristietībā - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki.
- pestītājs Kristietībā - Jēzus Kristus.
- vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību.
- Galvenie reliģijas virzieni, arī pasaules reliģijas Kristietība, islams, budisms.
- Galvenie reliģijas virzieni, arī pasaules reliģijas Kristietība, islams, budisms.
- kristietisms Kristietība, kristiānisms.
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
- Kristīgais vārds Kristietības mācība. Arī Jaunās Derības teksts, Jaunās Derības teksta fragments.
- kristietis Kristietības piekritējs. Kristīgās baznīcas loceklis.
- patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
- pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem.
- protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
- Noklīdusi avs Kristīgais, kas grēko.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- lajs Kristīgās draudzes loceklis, kam nav teoloģiskas izglītības un īpašu reliģisku tiesību.
- martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
- kopti Kristīgie senās Ēģiptes iedzīvotāji, viņu pēcteči.
- liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- Baznīcas tēvi Kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.
- nazarieši Kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos). Šīs sektas locekļi.
- avs Kristīgo konfesiju draudzes loceklis.
- baznīca Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- Krusta zīme Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls. Krusts (1).
- krustīt Kristīt (1).
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- Krustamais (arī krustāmais) vārds Kristītais vārds.
- Krustāmais (arī krustāmais) vārds Kristītais vārds.
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- krustīties Kristīties.
- antikrists Kristus pretinieks. Nešķīstais, velna apsēstais.
- Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
- sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
- krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls.
- priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- ekumenisms Kustība par visu kristiešu apvienošanos.
- halcedons Kvarca paveids - dažādas krāsas minerāls ar mikrokristālisku uzbūvi (pusdārgakmens).
- ķeizarvalsts Ķeizariste.
- Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
- Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
- jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu.
- silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
- peldēt Lēni krist (piemēram, par sniega pārslām).
- nomesties Lēni nokrist (kur, uz kā u. tml.) - parasti par ko vieglu.
- lāsot Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu). Pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem).
- laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
- pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
- tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- kristāldzidrs Ļoti dzidrs, skaidrs. Kristālskaidrs (1).
- kristālskaidrs Ļoti skaidrs, dzidrs. Kristāldzidrs (1).
- kristāltīrs Ļoti tīrs, skaidrs, dzidrs. Kristālskaidrs (1), kristāldzidrs (1).
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
- humorists Mākslinieks, kas attēlo īstenības parādības humoristiskā veidā.
- grāfs Mantojams aristokrātijas tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
- markgrāfs Mantojams, parasti vācu aristokrātijas, tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
- Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- aizirt Mazliet atirt, atrist. Pairt.
- pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
- pairt Mazliet, daļēji izjukt (par matu sakārtojumu). Mazliet, daļēji atrist (par bizēm).
- parist Mazliet, daļēji izrist, atrist.
- lelle Mazs bērns, zīdainis līdz kristībām.
- marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un kuru izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
- Dzeramā soda Nātrija hidrogēnkarbonāts - balta, kristāliska, pulverveida viela.
- soda Nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris.
- Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- Izsprukt no slazda Neiekrist slazdā.
- novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
- humoreska Neliels humoristisks sacerējums prozā vai dzejā.
- humoreska Neliels humoristisks skaņdarbs.
- Būt pretī (arī pretim) Nepiekrist (kam), nebūt vienis pratis (ar ko).
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem). Saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- turēties Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
- iedrupt Nodrupt un iekrist (kur iekšā).
- nožauties Nogāzties, nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nolikties Nogāzties, nokrist (parasti par cilvēkiem).
- nojāt Nogāzties, nokrist lejā.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- piekrist Nokrist (kam) lielākā daudzumā.
- apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
- Nokrist uz mutes Nokrist ar seju lejup pret ko.
- Nokrist uz mutes (retāk uz acīm) Nokrist ar seju lejup pret ko.
- Nokrist no kājām Nokrist zemē, parasti nespēkā.
- Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
- Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
- novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
- nokrustīt Nokristīt (1).
- nokrustīties Nokristīties.
- sniegs Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
- neizbrienams Nol. divd. --> izbrist.
- neuzkrītošs Nol. divd. --> uzkrist.
- kempings Nometne autotūristiem.
- palikt Nomirt, arī krist kaujā.
- iegāzties Nonākt nelabvēlīgā stāvoklī. Iekrist (4).
- nodzert Nosvinēt (piemēram, kāzas, kristības, bēres).
- Būt ar abām rokām pretim Noteikti pretoties, nepiekrist.
- Būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) Noteikti pretoties, nepiekrist.
- Kristālu defekti Novirzes no atomu vai molekulu regulārā telpiskā izvietojuma kristālā.
- nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
- ķeizarisks Nozīmīgs (kādā ķeizariste) - parasti par iestādēm, biedrībām.
- kvarcs Oksīdu grupas minerāls, kas sastāv no caurspīdīgiem, dažreiz arī dzeltenīgiem vai citas krāsas kristāliem. Silīcija dioksīds.
- kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
- palmitīnskābe Organiska skābe - bezkrāsaina, kristāliska viela.
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli.
- jodoforms Organisks joda savienojums - dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
- metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
- naftalīns Organisks savienojums - bezkrāsaini kristāli ar asu smaku.
- sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
- shizma Organizatoriska dalīšanās (kristiešu baznīcās).
- pabristies Pabrist (1).
- nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
- izkristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas).
- kristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
- sperties Parasti savienojumā «sperties pretī», «sperties pretim»: pretoties, nepiekrist kādam.
- trīsvienība Parasti savienojumā «Svētā Trīsvienība»: kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- atiet Parasti savienojumā ar «vaļā»: atvērties. Atrist, atraisīties.
- kondensācija Pāreja (vielai) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
- pārkristalizēties Pāriet citā, kristāliskā stāvoklī (par vielu).
- kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu).
- sacukuroties Pārkristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu).
- pārkrustīt Pārkristīt (1).
- pārkrustīties Pārkristīties (1).
- Pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā). Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju. Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
- cukurs Pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm.
- bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
- izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
- iekritums Paveikta darbība, rezultāts --> iekrist (6).
- izkristalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> izkristalizēt (2).
- sakritums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrist (3).
- izkristalizējums Paveikta darbība. Rezultāts --> izkristalizēt (1).
- kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām). Krist.
- krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām). Kristies.
- kristies Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu). Krist (8).
- krist Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu). Kristies (2).
- atkristies Pazemināties (parasti par ūdens līmeni). Nokristies.
- pagāns Pēc kristietības priekšstatiem - pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs.
- pagānisms Pēc kristietības priekšstatiem - pirmskristietības un nekristīgo reliģiju kopums. Kāda no šīm reliģijām.
- Kā pupu kūlis Pēkšņi, viegli (piemēram, krist).
- Kā pupu kūlis Pēkšņi, viegli (piemēram, krist).
- ugunskristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Uguns kristības.
- Kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
- Kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
- Uguns (arī kaujas) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
- dižciltība Piederība pie aristokrātijas.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
- ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Uguns kristības.
- Kaujas (arī uguns) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
- Kaujas (arī uguns) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
- Pirmās kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
- Pirmās kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
- Uguns (arī kaujas) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
- Piena zobi Pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
- Piena zobi Pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
- nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu). Krist lejup (par nokrišņiem). Virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
- pjezokeramika Polikristālisks keramikas materiāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- piroelektrība Pozitīvie un negatīvie elektriskie lādiņi, kas rodas uz dažu kristālisku dielektriķu (piroelektriķu) pretējām virsmām, ja tos karsē vai dzesē.
- piramidons Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis - balta, kristāliska viela. Amidopirīns.
- privātprakse Privāts darbs, privāta darbība (piemēram, juristiem, ārstiem, parasti kapitālistiskās valstīs).
- kristalizācija Process --> kristalizēties (2), kristalizēt (2).
- pārkristalizācija Process --> pārkristalizēt, pārkristalizēties.
- rekristalizācija Process, kurā polikristāliskam ķermenim mainās kristāliskā struktūra.
- gids Profesionāls tūristu pavadonis, kas iepazīstina ar kultūras pieminekļiem, ievērojamām vietām, mākslas darbiem u. tml.
- unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
- kristāluztvērējs Radiouztvērējs, kurā izmantots kristāla detektors.
- Koptu valoda Rakstu valoda, ko 3. gadsimtā izveidoja kristīgie ēģiptieši un kas mūsdienās saglabājusies kā koptu baznīcas valoda.
- augstmanīgs Raksturīgs augstmanim. Augstprātīgs, aristokrātisks.
- kristālisks Raksturīgs kristālam (2).
- jehovieši Reakcionāra kristiešu sekta (ar centru Amerikas Savienotajās Valstīs), kas prasa cilvēku upurus pestīšanas labā. Šīs sektas locekļi.
- iekristies Refl. --> iekrist (6).
- izkristalizēties Refl. --> izkristalizēt (1).
- izkristalizēties Refl. --> izkristalizēt (2).
- maniheisms Reliģija (aptuveni no 3. gadsimta līdz 14. gadsimtam), kurā ir budisma, persiešu reliģijas un kristiānisma elementi.
- kristietība Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā. Kristiānisms.
- kristiānisms Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā. Kristietība.
- svētdarbība Reliģiska darbība. Samērā īss reliģisks akts (piemēram, kristības, laulības).
- sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
- mācītājs Reliģiskā kulta kalpotājs kristiešu baznīcā.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs), kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi. Šīs sektas locekļi.
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
- gnosticisms Reliģiski filozofisks agrās kristietības virziens.
- dimants Rīks ar šī minerāla kristālu stikla griešanai.
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
- sabristies Sabrist sev, parasti apavus, kājas.
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā). Arī dzeja (3).
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
- aferistisks Saistīts ar aferām. Raksturīgs aferistam.
- aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju (1), aristokrātu, raksturīgs aristokrātijai (1), aristokrātam.
- avantūristisks Saistīts ar avantūru vai avantūristu, raksturīgs avantūrai vai avantūristam.
- beletristisks Saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs.
- folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku, raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
- folklorisks Saistīts ar folkloru, tai raksturīgs. Folkloristisks.
- heiristisks Saistīts ar heiristiku (2), tai raksturīgs.
- heiristisks Saistīts ar heiristisku (1), tai raksturīgs.
- karjeristisks Saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs. Tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (1), tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (2), tai raksturīgs.
- kristālfizikāls Saistīts ar kristālfiziku, tai raksturīgs.
- kristālķīmisks Saistīts ar kristālķīmiju, tai raksturīgs.
- kristalogrāfisks Saistīts ar kristalogrāfiju, tai raksturīgs.
- kristāloptisks Saistīts ar kristāloptiku, tai raksturīgs.
- kristīgs Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
- patristisks Saistīts ar patristiku (1), tai raksturīgs.
- patristisks Saistīts ar patristiku (2), tai raksturīgs. Patroloģisks.
- patroloģisks Saistīts ar patroloģiju, tai raksturīgs. Patristisks (2).
- peristaltisks Saistīts ar peristaltiku, tai raksturīgs.
- sonoristisks Saistīts ar sonoriku, sonoristiku, tai raksturīgs.
- Sakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā) Sakrist citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
- Sakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā) Sakrist citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
- gabalsāls Sāls lielos kristāliskos gabalos.
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu). Sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
- vienpiedzimušais Savienojumā «vienpiedzimušais Dēls»: Jēzus Kristus.
- brišus Savienojumā ar verba «brist» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- krišus Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- kristin Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Krišus (2).
- brasls Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu).
- inki Sena indiāņu cilts, lielas valsts dibinātāji tagadējā Peru teritorijā. Šīs valsts aristokrātija.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- vižņi Sīki, vizuļojoši ledus kristāli.
- sitāls Sīkkristālisks materiāls.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- rodonīts Silikātu grupas blīvs, rožains minerāls, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums.
- granāts Silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgos kristālus izmanto par pusdārgakmeņiem.
- maleīnskābe Skābe - bezkrāsaini kristāli, ko izmanto, piemēram, krāsvielu, herbicīdu izgatavošanai.
- migla Slānis atmosfērā pie Zemes virsas, kurš sastāv no sīkām higroskopiskām daļiņām (pilieniem, kristāliem), kas radušās, ūdens tvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
- mafija Slepena noziedznieku organizācija, kas buržuāzijas interesēs rīko teroristiskus aktus pret progresīvām organizācijām un to darbiniekiem, nodarbojas ar izspiešanu.
- kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija (Amerikas Savienotajās Valstīs), kas vajā nēģerus un progresīvus darbiniekus.
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- vitriols Smago metālu divlādiņu jonu sulfātu kristālhidrāts.
- smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem.
- dendrīti Smalki, sazaroti kristālu saaugumi, kas pēc formas atgādina augus.
- sijāt Smidzināt (par lietu). Krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu).
- kramzeme Smiltis, kristāli u. tml., kas sastāv no silīcija dioksīda un skābekļa savienojuma.
- mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība, ko buržuāziskajā, aristokrātiskajā sabiedrībā uzskata par neatbilstošu normām.
- grands Spāņu muižnieks, aristokrāts.
- dimorfisms Spēja (vielai) veidot divas dažādas kristāliskas struktūras. Vielas pastāvēšana divās dažādās kristāliskās struktūrās.
- atgāzties Spēji atkrist, atvirzīties atpakaļ.
- izsprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt.
- pasprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt. Izsprukt (3).
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- durteniski Stāvus, taisnā virzienā (krist, ietriekties kur u. tml.).
- trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne. Kristālstikls.
- skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi.
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
- (No)likties (arī laisties) gar zemi Strauji (no)gulties, arī (no)krist zemē.
- aizkrist Strauji aizvērties. _imperf._ Krist ciet. Aizcirsties.
- Likties gar zemi Strauji gulties, arī krist zemē.
- iegrūt Strauji iegrimt (par zemi). Sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
- ielēkt Strauji iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- izlidot Strauji izkrist, parasti jājot, braucot.
- gāzties Strauji krist (ar lejup virzienā vērstu kādu ķermeņa daļu, piemēram, muguru).
- gāzties Strauji krist, arī velties (lejup).
- gāzties Strauji krist, arī velties ārā (no kurienes).
- Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- Mest kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolēkt Strauji nokrist, parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- nosprāgt Strauji nokrist, parasti pēc trieciena (par priekšmetiem, kas apņem ko).
- nolidot Strauji nokrist.
- sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- Stūra istaba Stūristaba.
- Pūpolu svētdiena Svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē. Pūpolsvētdiena.
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis. Arī attiecīgais sakraments. Dievgalds (1).
- dzert Svinēt (kāzas, kristības, bēres).
- Dzert (kāzu, kristību, bēru) godu Svinēt kāzas, kristības vai bēres.
- Dzert kristības Svinēt kristības.
- izšļukt Šļūkot izkrist, izslīdēt.
- kūleniski Tā (piemēram, krist), ka pārmetas pār galvu.
- dižciltīgs Tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas.
- augstdzimis Tāds, kam ir aristokrātiska izcelšanās. Dižciltīgs.
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Kristālskaidrs (3).
- kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Kristāltīrs (3).
- pirmskristiānisma Tāds, kas pastāv, noris pirms kristietības rašanās, attīstības, arī ieviešanas.
- starpkristālu Tāds, kas pastāv, noris starp vielas kristāliem.
- asprātīgs Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus. Tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
- mikrokristālisks Tāds, kas sastāv no ļoti sīkiem kristāliem. Tāds, ko veido ļoti sīki kristāli.
- rupjkristālisks Tāds, kas sastāv no samērā lieliem kristāliem.
- sīkkrisiālisks Tāds, kas sastāv no sīkiem kristāliem.
- kristīgs Tāds, kas savā politiskajā darbībā izmanto kristietības idejas (par politisku organizāciju biedriem, locekļiem, arī par politiskām organizācijām). Tāds, kurā ir izmantotas kristietības idejas (par, parasti politisku, mācību).
- kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
- kristīgs Tāds, kura reliģija ir kristietība.
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- bībele Tekstu krājums (Vecā derība un Jaunā derība), kuri jūdaismā un kristietībā ieguvuši reliģisku nozīmi. Attiecīgā grāmata.
- patroloģija Teoloģijas nozare, kura pētī kristietības reliģisko un filozofisko mācību, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi). Patristika (2).
- jurisprudence Tiesību zinātne. Jurista darbības nozare.
- atlēkt Tikt (kādam labumam, ienākumam, peļņai u. tml.). Atkrist (4).
- kristīties Tikt kristītam (1).
- kristalizators Trauks, aparāts (vielas) kristalizācijai.
- indigo Tumši zila, kristāliska viela. Attiecīgā krāsviela. Attiecīgais krāsas tonis.
- konverģēt Tuvināties, sakrist pēc pazīmēm (par ko atšķirīgu, savstarpēji neatkarīgu).
- Kristalizācijas ūdens Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
- Kristalizācijas ūdens Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
- bradāt Vairākkārt brist šurp un turp.
- kūleņot Vairākkārt krist, velties (parasti draiskuļojoties).
- lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
- lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem). Lēkāt (2).
- dižmanis Valdošās varas pārstāvis, arī aristokrāts vai bagātnieks (feodālismā, kapitālismā), kas lepojas ar savu varu un bagātību.
- pučs Valsts apvērsums, ko rīko neliela avantūristisku sazvērnieku grupa. Arī sazvērestība.
- Vara vitriols Vara sulfāta kristālhidrāts.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no bībeles, arī no citiem kristietības rakstiem.
- Kristītais (arī kristāmais) vārds Vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- Kristītais (arī kristāmais) vārds Vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- lielkņazs Vecāko kņazu tituls (piemēram, feodālajā Krievijā). Cara ģimenes locekļu tituls (pirmsrevolūcijas Krievijā). Feodālis, aristokrāts, kam ir šāds tituls.
- kristīt Veikt (kā) kristības ceremoniju. Pakļaut (ko) kristībai.
- kristalizācija Vielas pāreja kristāliskā stāvoklī.
- polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
- stacija Viena no 14 vietām (katoļu baznīcā), kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (parasti krustaceļa norisē) un kur ir novietots attiecīgs attēls.
- turiāde Viena un tā paša veida tūrisma pasākums, kurā tūristu grupa vai grupas veic pārgājienus noteiktā apvidū.
- izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām.
- fenols Vienkāršākais no šiem savienojumiem (bezkrāsaini kristāli ar specifisku smaku), kuru lieto, piemēram, dezinfekcijā.
- izkritiens Vienreizēja paveikta darbība --> izkrist (1).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (1).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (11).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (14).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (2).
- pakritiens Vienreizēja paveikta darbība --> pakrist (1).
- pareizticība Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā, 11. gadsimtā izveidojās par patstāvīgu baznīcu, pirmsrevolūcijas Krievijā kļuva par oficiālo valsts reliģiju.
- katolicisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Rietumeiropā 9. gadsimtā un ir izplatīts galvenokārt Rietumeiropā un Latīņamerikā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- luterisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums. Luterānisms.
- luterānisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums. Luterisms.
- vēda Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam pirms Kristus dzimšanas). Hinduisma svētie raksti.
- ēna Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem.
- pavēnis Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem. Ēna (2), paēna (1), pakrēslis (1).
- pakrēslis Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem. Ēna (2), paēna (1), pavēnis (1).
- paēna Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem. Ēna (2), pavēnis (1), pakrēslis (1).
- pamats Vieta, vide (parasti zemes virsā), kas balsta (ko), neļauj (kam) smaguma spēka iedarbībā grimt, krist.
- ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus izlieto juvelierizstrādājumos.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- Likt kāju priekšā Virzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.
- slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi, arī vienmērīgi, lēni krist (piemēram, par priekšmetiem).
- snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu). Būt nokrišņiem sniega veidā.
- līt Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu). Būt nokrišņiem lietus veidā.
- aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Aristokrātiska izturēšanās.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kristālskaidrums (1).
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāliskums Vispārināta īpašība --> kristālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kristāldzidrums (1).
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristīgums Vispārināta īpašība --> kristīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šļukt Zaudējot atbalstu, saistījumu, slīdēt uz leju, arī krist.
- ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (par augiem, to daļām). Tiekot nogrieztam, krist.
- saļimt Zaudējot stingrumu, noliekties lejup (par augiem, to daļām). Tiekot nogrieztam, nokrist.
- kristalogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī kristālus un to īpašības.
- kristālķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmisko saiti starp atomiem un to telpisko izvietojumu kristālos.
- sprukt Zūdot balstam, saistījumam u.tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem).
rist citās vārdnīcās:
MLVV